LINU SKAISTUMA KARALIENE

Mārtins Makdonags. SKAISTUMA KARALIENE (divdaļīga luga)

"Ir daudz citu tikpat bīstamu lietu, kas var jūs piebeigt tikpat viegli. Vai varbūt pat vieglāk."

– Kas tie ir?

– Nu, šī mūsu smirdīgā pilsēta.

Attālā Īrijas pilsētiņā Konemaras kalnos dzīvo divas sievietes – tieva un nepievilcīga vecmeita Morīna un viņas slimā, padzīvojusī māte Megija. Morīnas diena ir piepildīta ar naidu pret māti, kura neiecietīgi izturas pret Megijas hipohondriju, manipulativitāti, to, ka sieviete neprot pagatavot zupu vai putru, vai to, ka katru rītu viņa iztukšo naktspodu virtuves izlietnē.

Kādu dienu sievieti uz sava onkuļa bērēm uzaicina kaimiņi, brāļi Pets un Rejs. Morīna nolemj piedalīties un pavada nakti pie Peta, kuru viņa atved mājās. Viņš kļūst par Morīnas pirmo puisi un vienlaikus par viņas biļeti, lai pamestu manipulatīvo māti un mazpilsētu. Tomēr Magijas manipulatīvā daba un Morīnas sarežģītā pagātne sarežģī sievietes laimes meklējumus. Vai Morīna spēs atbrīvoties no mazpilsētas un vienmuļas dzīves tvēriena? Vai arī realitāte nav gluži tāda, kā šķiet?

Kā stāsta režisore Ieva Stundžīte: “Mana personīgā iepazīšanās ar dramaturģes daiļradi notika studiju laikā Lietuvas Mūzikas un dramatiskās mākslas akadēmijā, kad Jaunatnes teātrī noskatījos Jona Vaitkus režisēto izrādi “Pagalvinės” un Gīta Padegima režisēto izrādi “Lineinas skaistuma karaliene” Klaipēdas Drāmas teātra turnejas laikā Viļņā.”

Neaizmirstamākās bija nevis pašas izrādes, bet galvenokārt Mārtina Makdona dramaturģija un ar to saistītie iespaidi – līdz diskomfortam asas tēmas, rotaļīgi un pretrunīgi dialogi, kas rakstīti ar "vieglu roku", paradoksālas, tomēr kaut kādā veidā ļoti atpazīstamas situācijas un melnais humors līdz absurdam.

Arī sievietes man ir ļoti svarīgas – gan kā aktrises, gan kā tēli, gan plašākā nozīmē. Es apzināti meklēju materiālu izrādēm, kas ir paredzētas sievietēm, un, lai gan ne obligāti par sievietēm, bet ar sievietēm. Apzīmējumi “skaista” vai “stipra” sievietei, manuprāt, ir ārkārtīgi divdomīgi: skaistums ir būt pašai, būt brīvai no citu viedokļiem, tā ir sajūta, ka esi vajadzīga, aprūpēta, mīlēta pašai, un spēks ir sava noguruma, dusmu, aizvainojumu atpazīšana, visa sava emocionālā spektra legalizācija, stereotipu atmaskošana. Veidojot izrādi, es cenšos to visu attīrīt un, pretojoties lugai, to apzināties.”

Projektu finansē Lietuvas Republikas Kultūras ministrija.