Povilas Šorys ANIEDU

Es uzskatu, ka jebkurš mākslas darbs: viena skice vai skulptūra, vai vesela gleznu sērija
cikls vai dziesmas visa mūža garumā — jebkurš stāsts, abi
vizuālais, gan dzirdamais, gan verbālais – var apkopot vienā teikumā.
Tāpēc es nekavējoties vēlos pateikt savu teikumu par ciklu "Aniedu":
Vakariņas ir ieguvums.
Un tas arī viss, vienkārši sakot. Bet, protams, katru teikumu var paplašināt atpakaļ, uz
viss stāsts.
Es par to jau runāju agrāk, 2024. gadā, skulpturālajā sveču ciklā "Anie".
ziemas laiks, kad ir tik daudz tumsas, it kā mēs visi dzīvotu mītpoētiskā pasaulē
Annapils kalns. "Anie" bija par pēcnāves dzīvi — fejām, maskām, pūķiem un visu pārējo.
lauku folklora – kā pastāvīgi austs daudzdimensionāls nozīmju audums no diezgan
vienkāršas verbālas izklāsta līnijas. Un mūsu dzīves šajā audumā.
Ir acīmredzams, ka jaunā skulpturālo sveču sērija "Aniedu" ir balstīta uz "Anė" tēmām.
turpinājums. Tomēr šis vārds, ANIEDU, veido arī ļoti interesantu
apakštēma: par arhaisko radītāju pāri – Dievu un Velnu – un jo īpaši par Otro, skaitli
DU, kas vienmēr ir velns. Mitologs Dr. Dainius Razauskas savās lekcijās,
balstīts uz gnostiķu rakstiem, pasaules kultūrām un lietuviešu etioloģiskajām leģendām
materiāls ļoti konsekventi un ar labu pamatojumu paskaidroja, kā Otrais pastāvīgais
mēģinājums atdarināt Pirmo nav velnišķīgas rotaļīguma blakusiezīme, bet gan būtiska
ļaunuma ass, jo Dieva personifikācija ir visskaidrākā un acīmredzamākā,
lai arī kāda atšķirtība no Viņa varētu būt.
Tomēr gan cienījamā mitologa, gan mana mērķis nav izpatikt Dievam vai Velnam.
pierādot kaut kā esamību. Mani vienkārši ļoti interesē plaša mitopoētisku nozīmju klāsta iztēlošanās
audums, austs vienkāršā DU mērierīcē, un vienlaikus šī aušana ir
lietuviešu, lauku domu uzbrukuma attēls. Protams, lietuviešu lauku
Mitopoētiskā ideja nav nekas vairāk kā Marijas Gimbutienes pētītā dieviete
Mātes kultūras un veselu indoeiropiešu kultūru savijums, pārpludināts ar kristietību
apvalks. Tātad lādiņš ir ļoti spēcīgs – tie ir visas pasaules universālie cilvēku arhetipi,
Vienlaikus tie ir psiholoģisko vienādojumu risinājumi, kas izstāstīti mitopoētiskā valodā.
ANIEDU cikls, kas savu vizuālo stāstījumu sāka ar Velnu kā tukšumu,
atdarinot Dievu, sākot ar mitoloģiskajos stāstos aprakstīto Velna pārvarēšanas veidu
(tas pazūd, tiklīdz tiek atpazīts), virzās uz pirmskristietības laikmetu
Velna tēls, ko ļoti detalizēti pētīja Norberts Vēliuss. Neapstrīdams
Ir fakts, ka Velns ir daudz vecāka būtne nekā kristietība, un viņš nav ļaunais.
gars — par to tas ir kļuvis kristietībā — un Dieva partneris, palīgs,
dzīvnieku un mirušo, visas zemes valstības kopumā un auglības patrons.
Dieva un Velna pāris ir strādājuši kopā kopš pasaules radīšanas. Šis ir Velns
etioloģiskajos stāstos viņi izvemja gravas, pakalnus, purvus un klintis. Mūsdienās
Starp citu, ir notikušas būtiskas izmaiņas uztverē par šo veidojumu vērtību un nozīmi bioloģiskajā daudzveidībā,

kā arī par Velna veidotajiem dzīvniekiem (kaza, krupis). Tas ir arī arvien acīmredzamāks
kļūst par paradigmu, ka lauksaimniecības zeme nav absolūti dievišķa dzīves sfēra,
lai gan tieši tā tas tika uztverts daudzus gadsimtus iepriekš. Un, ja
mēs uztvertu radošo pāri kā cilvēka iekšējās pasaules pirmo atspulgu pasaulē,
Tas ir Dievs un Velns, kas var būt Freida id un superego vai Gestalts
Top Dog un Underdog prototipi nav labi un ļauni, bet vienkārši atšķirīgas pieredzes,
ķermeņa un gara vajadzību kopums.
Tātad šis domu audums ir austs no viena skaitļa. Šis
aušanas aktivitātes nav iespējamas vasaras periodā, kad pasaule ir pilna
dabiskā dzīve (kupinas – kupa – Dome). Un tikai tad, kad miesīgā dzīve dabiski
nodziest rudens beigās, kad naktis kļūst garākas un debesu un kapu zvaigznāji mirdz, tikai
tad pasaules audums sāk rūpīgi aust no domu pavedieniem, no vienkāršiem vārdiem
melnraksts.