MĀCĪBA. E.Ionesko (rež. R.Kazlass)

Rolands Kazlas aicina uz "Nodarbību"*

Izglītības, zinātnes, kultūras un veselības noslēpums**, izglītojoša drāma, komēdija, traģēdija, terapija un Vikipēdija*** un citi absurdi**** – pirmizrādē "Mācība". Pēc franču dramaturga Eižēna Jonesko tāda paša nosaukuma lugas motīviem.

Izrāde ir "Nodarbība" tiem, kas vēlas uzzināt, ar ko krītu ēda (un joprojām ēd). Bez pārtraukuma vai pauzes... "Nodarbības" ilgums būs atkarīgs no skolēna zināšanām, spējām, vēlmes vai nevēlēšanās mācīties, un no skolotāja noskaņojuma un pacietības, kas būs atkarīga no skolēna zināšanām, spējām, vēlmes vai nevēlēšanās mācīties, un skolotāja...

Un ka "Nodarbība" solās būt jautra, rotaļīga, interesanta un noderīga – to var sagaidīt, uz skatuves satiksies trīs ļoti unikāli, interesanti aktieri no dažādām paaudzēm: Taura Kvietinskaite (Studente); ekspresīvais aktieris Audronis Rūks (Dežūrējošais personāls) un izrādes režisors Rolands Kazlas, kurš veido skolotāja lomu, kurš vienmēr spēj un prot patīkami pārsteigt. Mākslas pulciņa, rosīgā stūrīša vadītāja un kostīmu māksliniece – Neringa Keršulīte.

Rumāņu izcelsmes franču dramaturgs Eižens Jonesko (1909–1994) tiek uzskatīts par vienu no absurda drāmas pionieriem un vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta dramaturgiem. Spilgtākie viņa radītie absurda drāmas piemēri ir traģikomēdija "Plikpaurais dziedātājs" (La Cantatrice chauve, 1950), "Mācība" (La Leçon, 1951), kā arī "Krēsli" (Les Chaises, 1952) un "Degunradzis" (Rhinocéros, 1959). Viņa viencēliena drāmas ir pilnas ar neloģiskām situācijām, klišejām un hiperboliski pieklājīgiem dialogiem. Izsmejot banalitāti, tiek parādīts cilvēka eksistences absurds. Pats dramaturgs tās nosauca par "antilugām".

Režisors Rolands Kazlas dalās pārdomās par pirmizrādi "Mācība": "Lai gan franču dramaturga E. Jonesko lugas tiek uzskatītas par absurdām lugām, godīgi sakot, es tajās nesaskatu nekādu absurdu. Pašā dzīvē, ikdienā, cilvēku domāšanā, komunikācijā vai jebkurā citā jomā absurda ir daudz vairāk, un tas ir daudz smieklīgāk, sāpīgāk un nežēlīgāk. Pats lugas teksts ir kā karnevāls, klauna kostīms, kas apsedz reālo ķermeni: cilvēku, sabiedrību, valstis, cilvēci... Var just, ka dramaturgs, žonglējot ar vārdiem, ekvilibrismu, absurdām frāzēm un šķietamām muļķībām, aicina saskatīt, saskatīt nopietnas lietas. E. Jonesko viencēliena lugā "Mācība", ko pats dramaturgs raksturo kā komisku drāmu, ir daudz komēdijas, drāmas un pat traģēdijas sajūtas. Vienā vārdā – lugā ir viss nepieciešamais labai izrādei, un ne velti dramaturgs lugu nosauca ļoti vienkārši un precīzi – "Mācība". Neapgūtām mācībām bieži vien ir sāpīgas sekas. Dzīves eksāmeni, testi ir..." grūtāki un nopietnāki pārbaudījumi, un stingrākais skolotājs skolā var parādīties tikai kā “maigs jēriņš”, salīdzinot ar tiem “Skolotājiem”, kuri vēlas iemācīt mācību visiem un visai pasaulei uzreiz, un šādi cilvēki diemžēl parādās laiku pa laikam, un, kā zināms, cilvēces vēsturē tādu nav trūcis.

Manuprāt, dramaturgs runā par to, cik svarīgi ir mācīties, zināt, spēt, zināt, klausīties, būt modram, uzmanīgam, dzīvam, tiekties pēc kaut kā, pilnveidoties, un cik bīstami ir būt tumsonīgam, neizglītotam, nekulturālam, vienaldzīgam, analfabētam, neinteresētam par neko un vēlēties tikai saņemt atzīmi, sertifikātu vai izlaiduma diplomu no skolotāja vai izglītības iestādes...

Kam varētu interesēt luga "Mācība"? "Pirmkārt, manuprāt, tiem, kas vēlas mācīties un mācīt, un tiem, kas nevēlas mācīties un mācīt. Tiem, kas raksta vārdu "absurds" ar burtu "b", un tiem, kas raksta to pašu vārdu ar burtu "p" - "absurds". Un tiem, kas raksta vārdu "teātris" ar burtu "a", un tiem, kas raksta - "tetras", bez burta "a". Nekas tamlīdzīgs, bet... galu galā viss sākas ar "A...".

"Tas, kurš neko nemaksā, maksā visvairāk."

Maksātājs